Vēlos uzzināt, kādas varētu būt aptuvenās izmaksas zemes - grants karjera, 4,90 ha - ģeoloģiskajai izpētei, lai pašiem iegūtu derīgo izrakteņu atradnes? Blakus jau atrodas karjers, no kā aktīvi iegūsts granti.
Paldies!
Atbild: Edgars PinkovskisLabdien! Pats vairāk esmu ģeodēzists nekā ģeologs. Bet, strādājot Latvijas tirgū, esmu manījis šādus ģeoloģisko darbu veicējus: https://vidgeoserviss.lv/geologiska-izpete/
https://www.geoeksperts.lv/pakalpojumi/geotehniska-izpete/
https://www.geolite.lv/pakalpojumi/geotehniska-izpete/ Lai veicas atrast meklēto!...
Ir jautājums par melno griestu izbūvi. Ir pieejams 3mm biezs laminēts preskartons. Man ir doma šo preskartonu stiprināt pie sijām un sijas aizpildīt ar akmensvati. Tad tvaika plēve, kura piestiprināta ar finiera līstēm. Un tad reģipša konstrukcija. Jautājums - vai viss ir pareizi? Vai drīkst izmantot šādā veidā šo laminēto preskartonu, jo man likās vieglāk pakot akmensvati uz stingrākas pamatnes. Varbūt šajā vietā viņu likt nedrīkst?
Paldies!
Atbild: Intars RozmansLabdien! Īsti nesapratu, kur to preskartonu vēlaties likt. Ja, skatoties no augšas, vate, preskartons, tvaika membrāna - ir ok. Ja šādi sapratu pareizi, tad jautājums - kāpēc uz tvaika membrānas neliekat siltumizolāciju? Paldies!...
Garāžu, kas atrodas vasarnīcas pirmajā stāvā, esam pārveidojuši par istabu. Uz vecās betona grīdas esam uzlējuši jaunu betonu. Gribam uzklāt biezāku linoleju. Ko likt kā starpklāju starp betona grīdu un linoleju, lai aizturētu mitrumu, kas nāks no betona? Istabas sienas ir siltinātas no iekšpuses, garāžas durvju vietā ielikts plastikāta logs.
Paldies!
Atbild: Ilze Grinberga, SIA "Anitra" projektu vadītājaLabdien! Starp betonu un linoleju var būt tikai līme, nekāds cits slānis šeit nav paredzēts. Jūsu gadījumā ieteiktu izvēlēties vinila grīdu ar klik sistēmu un iestrādātu apakšklāju....
316. sērijas 3 stāvu ķieģeļu mājā pirmajā stāvā, vēloties pasargāt kaimiņus no sevis un izbaudīt privātumu, kā arī saglabāt siltumu nesiltinātā mājā, nolēmu, ka nepieciešama starp reģipsi un griestiem ielikt 50 mm minerālvati (zinu, ka skaņas izolācija ir komplicēts jautājums, bet to šoreiz netirdīsim).
Tagad prātoju, vai pirms apšūšanas ar reģipsi ir nepieciešama tvaika vai gaisa barjera? Vai veidosies pelējums vietā virs reģipša, kur griesti satiekas ar ārsienu? Varbūt pietiek tikai ar prettvaika grunti reģipsim no apakšas un vadu vietu piepūst ar putām, lai siltais, mitrais gaiss netiek cauri?
Paldies!
Atbild: Intars RozmansLabdien! Tvaika barjera šajā gadījumā nav nepieciešama. Tvaika barjeru izmanto vietās, kur ziemas laikā otrā pusē ir krasi zemāka temperatūra. Kaimiņam droši vien ziemas laikā arī ir plusos. Stūris var sākt pelēt ,ja siena ir auksta. Stūri parasti vairāk arī pelē tāpēc, ka stūros ir mazāka gaisa kustība....
Interesē, kādu plēvi labāk izmantot jumtam no bēniņu puses? Pašreiz nav doma siltināt jumtu, vienkārši nodrošināt bēniņu tīrību.
Paldies!
Atbild: Armands Liede, Dipl.Ing. Jumiķa amata meistars, SIA "Jumti un Fasādes" valdes loceklisLabdien! Ja zem spārēm, tad var ieklāt ģeotekstilu vai uzsist papi, tas būs praktiskāk....Atbild: Kristaps Špūle, SIA "Produs"Labdien! Derēs jebkura tvaika barjera. Šeit būs visas pieejamās: https://supernova24.lv/lv/offer/tvaika-barjera....
Gāzes apkure, radiatori , siltās grīdas. Sistēmā ielaists speciāls šķidrums (kas it kā neiztvaiko), taču regulāri gāzes katlam krītas spiediens, reizi 3 nedēļās lejam klāt šķidrumu. Atnāca meistars, konstatēja, ka visdrīzāk siltajās grīdās (sanmezglos vai koridorā) kaut kur ir caurums trubā. Bet, ja tiešām caurums, tad man jautājums, kur palika papildus ielaistie kādi 20 l šķidruma? Vai ir kāds mēraparāts, ar kuru iespējams noteikt, vai ir sūce un kur viņa ir? Jo visur, kur siltās grīdas - flīzes, protams.
Paldies!
Atbild: Raitis Bērtiņš, SIA "Giersch Baltic", Valdes loceklis.Labdien! Lai noskaidrotu, vai ir šķidruma noplūde sistēmā, jāveic atsevišķi sistēmas un katla presēšana ar presi. Tādā veidā noskaidrosiet, kurā pusē ir noplūde. Precīzākas metodes diemžēl nepastāv. Ar cieņu,...
Guļbūve, priede 23-26 cm, iekšpuse 8 x 6 m ar mansardu. Kopumā 5 logi 1500x1300 un vitrīnas logs 1800x200. Vasarā tiks aktīvi apdzīvota un ziemas periodā mazāk. Siltinājums būs jumtam un pirmā stāva dēļu grīdai. Pagaidām apsildīs ar Koza9. Jautājums - vai var un vai vajag likt 3 stiklu logus, vai pietiks ar 2 stikliem? Vai 3 stikli guļbūvei nebūs par smagu? Vai būs siltāks? Mežā skaņas izolācija nav nepieciešama.
Paldies!
Atbild: Kaspars ZihmanisLabdien! Manuprāt, ja māja pamatā tiks apdzīvota tikai siltajā gadalaikā, tad Jums pilnībā pietiktu ar divkārtu stikla paketi. Ziemā, lai uzturētu siltumu ēkā, tā būs jākurina. Cik labi māja turēs siltumu, lielā mērā būs atkarīgs ne tikai no sienu biezuma un stikla paketes veida, bet arī no tā, cik kvalitatīvi tiks aizdrīvētas un nosiltinātas škirbas starp baļķiem un citiem mājas elementiem....
Jautājums par 100-gadīgu guļbūvi, kuru iepriekšējie saimnieki aplikuši ar silikāta ķieģeli. Ņemt to nost, šķiet, nav īsti prātīgi. Cik nu man saprašana ļauj, noprotu, ka mājai zem grīdas nav nekā, jo notiek dabīga ventilēšana, grīdas ziemā nepatīkami vēsas. Mantojumā no iepriekšējiem sekojošs grīdas pīrags - vecie grīdas dēļi, osb plāksne, lamināts. Vai ir kādas siltināšanas iespējas? Īpaši izvērsties biezumā it kā nav kur, griesti nav diezko augsti - 2.40 m. Vai arī kā ir, tā jādzīvo?
Paldies!
Atbild: Intars RozmansLabdien! Man ir daudz dažādu jautājumu gan par sienām gan par grīdu. Sienām tā sprauga noteikti ir jānosiltina un grīdai bez jaukšanas ārā īsti variantu nav. Varbūt ir iespējams sazvanīties - 29611614....
Ir zināms, kas ir skaidbetons... Bet vai var izmantot kūdru kā siltumizolācijas materiālu zem grīdas vai arī var veidot kaut ko līdzīgu ka skaidbetonam? Jo, kur esmu saskāries ar skaidbetonu, tas labi kalpo un notur siltumu, pat nebūdams parāk biezs. Bet par kūdras izmantošanu īsti neko nezinu. Vienkārši doma betonēt grīdu un jaukt klāt kūdru, vai tas būs gudri, vai tomēr palikt pie skaidbetona?
Paldies!
Atbild: Intars RozmansLabdien! Esmu saskāries ar presētām kūdras plāksnēm (līdzīgas kā mīkstās kokšķiedras plāksnes), bet, kad pievienotu klāt betonam, diemžēl neesmu saskāries un nemācēšu nokomentēt....
Ir 70. gados celta koka konstrukcijas māja, kurai starp brusām ir vieglbetons, smilts, kaļķis, cements. Sienas ir ļoti mitras, jo māja ir siltināta ar dēļiem, parasto plēvi un "Paroc" siltumvati, nav gaisa spraugas. Ir vēlme māju atbrīvot no šī pīrāga. Vai vieglbetona sienas rudenī atkal vilks sevī mitrumu?
Virtuvei aiz ķieģeļu sienas ir aukstuma kambaris, kuram 2 ir ārsienas no vieglbetona, trešajā sienā ir durvis un 4. siena ir iekšējā virtuves siena. Man ieteica kambari siltināt ar vati un pārklāt ar cementšķiedru plāksnēm. Vai šī materiāla vietā var lietot laminēto mitrumizturīgo saplāksni?
Paldies!
Atbild: Armands Liede, Dipl.Ing. jumiķa amata meistarsLabdien! Vēlams ēku no ārpuses atbrīvot no mitrumu necaurlaidīgiem materiāliem un siltināt ar blīviem tvaika caurlaidīgiem materiāliem, kā arī izmantot vēja izolācijas materiālus. Vēlams izveidot ventilējamo fasādi. Ar cieņu,...
Vēlos siltināt māju. Māja celta no Fibo blokiem. Pie sienām stiprināsies dēļi 40mm biezi un 150mm plati. Šo karkasu pildīšu ar 150mm vati. Tam visam pa virsu gribu likt Paroc Was 50t vēja vati (50mm biezu), vai arī Isoplaat ar spundi 25mm biezu. Nevaru izlemt, kurš no šiem variantiem būs labāks - vēja vate vai kokšķiedras plāksnes?
Paldies jau iepriekš par ieteikumiem!
Atbild: Intars RozmansLabdien! Var gan vienu, gan otru, bet minerālplākšņu stiprināšana ir sarežģītāka. Biezumi arī ir dažādi, tātad, siltumizolācijas slānis. Man ir ieteikumi, kā rīkoties, bet tad man jāzina dažas lietas no Jums, tāpēc būtu labi, ja varētu sazvanīties. Mans tālrunis 29611614....
Tiek remontēta 55. gadā celta mājiņa. Ir nokritis apmetums no koka skaliem. Kā labāk rīkoties, lai salabotu un sagatavotu sienu tapešu līmēšanai?
Paldies!
Atbild: Armands SūnaLabdien! Ieteiktu sākumā atbrīvoties no visiem sīkajiem gružiem, kuri vēl palikuši starp koka detaļām (ar birsti jeb kompresoru), izvērtējot iespējas. Otrs solis - piesūcināt izbirušo vietu ar dziļumgrunti (vislabāk izmantojot miglotāju kannas). Trešais, aizpildīt un izlīdzināt plakni ar mašīnapmetumu (mp 75, kaļķa cementa jeb kāds cits apmetums). Ceturtais, nolīdzināt plakni ar Weber LR un beigās smalkā špaktele. Apslīpējot un apgruntējot, siena gatava tapešu līmēšanai....
No skaitītāja (3 fāzes 25A) līdz jaunajai mājai ir aptuveni 400m. Vai ar 4×35mm² alumīnija kabeli pietiks, vai vispār tas ir iespējams, un vai nebūs pārāk lieli strāvas zudumi? Pievilkt jaunu pieslēgumu tuvāk jaunbūvei šobrīd īsti nav izskatīšanas vērts variants.
Paldies!
Atbild: Dzintars MednisLabdien! Teorētiski viss ir ok. Pamēriet spriegumu, kad nav slodzes, un ar slodzi. Es domāju, ka visam ir jābūt kārtībā un viss strādās. Varbūt vienīgi nevarēsiet metināt vai iegriezt lielu motoru, bet ikdienas saimniecībai jāpietiek....
Man ir mehāniskais skaitītājs ar ripu 1F 10-40A. Vienfāzes pieslēgums, 20A. Gribu to uzstādīt tūlīt aiz viedā skaitītāja. Kā nodrošināt, lai mehāniskajam skaitītājam būtu pareizi rādījumi? Vai to var uzstādīt pats, vai ir nepieciešama kalibrēšana, testēšana, validēšana vai kas cits, lai to nodrošinātu?
Paldies!
Atbild: Dzintars MednisLabdien! Ja abas puses piekrīt šī skaitītāja rādījumiem, tad nav nepieciešamas nekādas verifikācijas. Vai Jūs maksāsiet pēc viedā skaitītāja, bet gribat daļu pārdot tālāk? Praktiski pietiktu, ja salīdzinātu abu rādījumus un, ja tie sakrīt, tad jau viss būs ok. Pēc Latvenergo plombes Jūs varat darīt, ko vien vēlaties, bet lai to labāk dara elektriķis....Atbild: Anatolijs LapkovskisLabdien! Jā, Jums ir jākalibrē mehāniskais skaitītājs. Bet starpība starp skaitītāju rādījumiem vienalga būs. Mehāniskais skaitītājs nespēs reaģēt uz elektroierīču miega režīmu....
1. jautājums: Man ir pagrabs, 50m2 liels, ar 3 metrus augstiem griestiem, puse ir zem zemes, puse virs. Ir augsti gruntsūdeņi, tāpēc pagrabā ir ūdens. Ko darīt? Doma ir pacelt grīdu par kādiem 40-50 cm, jo plašums atļauj to darīt, grīda jau ir no betona, bet doma ir piebērt skalotu smilti, granti, kaut kādu plēvi vai ģeotekstilu un tad pa virsu betona kārtu. \vai tas kaut kā līdzētu, respektīvi, lai nebūtu vairs ūdens? Jo pagrabu ir doma apdzīvot. Kāds būtu tas pīrāgs, vai kas cits darāms?
2. jautājums: Vajadzētu nosiltināt arī pagraba sienas. Doma ir uzlikt no ārpuses Weber.tec 915 un pa virsu putupolistirolu, tikai nezinu, cik biezu un kādu. Tad vēl, iespējams, membrānu bonusā un aizrakt ciet. Un no iekšpuses varētu ar kokšķiedras plāksnēm ko pasākt. Kā būtu pareizāk, lai ūdens nespiestos iekšā, iekšpusi tad arī mēģināt hidroizolēt, piemēram, ar Weber.tec 930? Vai tas būtu pareizi, ko Jūs ieteiktu? Un kā man rīkoties? Mājai drenāžu likt apkārt īsti nav jēgas, jo blakus mājas esošais grāvis principā ir vienādā līmenī ar pagrabu.
Paldies!
Atbild: Ing. Kaspars Dzeguze, "VELVE materiālu sistēmas"Labdien! Likt no ārpuses bitumena izolāciju, piemēram, MAPEI Platimul 2K Super 4mm ir laba doma, savukārt, no iekšpuses - nē, jo bitumena izolācija nav noturīga uz negatīvo spiedienu (kad hidroizolāciju ūdens nevis spiež pie sienas klāt, bet spiež nost). Atcerieties, ka tikpat svarīgi kā hidroizolācijas produkts ir arī pareiza virsmas sagatavošana. Grunts: https://www.velvemst.lv/lv/produkti/prece/1601/plastimul-c/ Hidroizolācija:...
Ir 80 mm biezu stāvbrusu starpsiena, kas izlīdzināta un apšūta ar 15 mm stundētu saplāksni. Vēlos šo sienu apdarīt ar dekoratīvajām fibrolīta plāksnām (Cewood). Vai varu šīs plāksnes pa taisno līmēt pie saplākšņa? Ja jā, tad ar kādu līmi to labāk darīt? Vēl bija doma plāksnes akurāti pieskrūvēt ar dekoratīvām skrūvītēm. Vai tāds variants arī ir iespējams? Jāpiemin, ka nevēlos izmantot speciālos stiprinājumus. Sienas izmēri ir 5 m x 2,8 m.
Jau iepriekš paldies par atbildi!
Atbild: Arvo BiķernieksLabdien! Protams, var stiprināt ar dekoratīvajām skrūvēm. Ja negribat, lai ir redzami stiprinājuma elementi, var līmēt ar 60 sekunžu līmes putām, kuras ir nopērkamas visos būvmateriālu veikalos....
Netieku skaidrībā par pareiza starpstāvu pārseguma izveidi. Vienā forumā saka vienu, otrā - pavisam pretēji, kam taisnība - nezinu!
Situācija ir sekojoša. Sijas vēlos atstāt no lejas redzamas, virs sijām pieskrūvēti spundētie grīdas dēļi, kas kalpo kā griesti lejai. Tad ir plānots veidot virs dēļiem karkasu, lai var ievietot starpā skaņas un siltumizolāciju (aptuveni 20 cm). Otrais stāvs ir plānots apdzīvots. Nesaprotama lieta ir par tvaika izolācijas plēvi. Vieni saka, ka obligāti jāliek, citi - tieši pretēji, kam lai tic?
Tas ir plānotais pīrāgs no augšas:
1. grīdas dēļi,
2. latojums virs lāgam 25 mm,
3. tvaika plēve,
4. lāgas, kurām starpā siltinājums,
5. tvaika plēve,
6. griesti,
7. nesošās sijas.
Par siltinājumu nav vēl nolemts, ko likt. Varianti arī ir vairāki, zinu tikai, ka putām neko nevajag no plēvēm. Kādi ir argumenti par labu plēves ieklāšanai vai pretēji?Vieni saka, ja uzklās plēvi virs griestu dēļiem, tur krāsies mitrums un dēļi sāks pūt. Citi saka, ja neliks plēvi, tad viss mitrums aizies siltumizolācijā. Kā tad ir pareizi?Varbūt ir vairāki varianti?
Paldies!
Atbild: Intars RozmansLabdien! Starpstāvu pārsegumā, ja ziemā abās pusēs ir apkurināmas telpas, tvaika membrāna nav nepieciešama. Ja būtu aukstie bēniņi, tad - obligāti....
Objekts ir 1936. gadā celtā māja. Ir uzbūvēts mansards. Jumts vecais, metāla. Vēlos jumtu nosiltināt ar "Kingspan" paneļiem. Vai starp metāla jumtu un paneļiem būtu nepieciešams likt difūzijas plēvi?Ja jā, tad kādā veidā? Ieliekot starp sijām?
Kāda ir kritiskā stiprība c30/37, betonējot ziemas apstākļos?
Paldies!
Atbild: Atis SilinieksLabdien! Temperatūra no 3°С līdz 30°С no betonēšanas sākuma un līdz pat kritiskai stiprībai (1 - 2 dienas) nodrošinās normālu betona sacietēšanu. Temperatūrai
Vai, kurinot ar vienam kurināmā veidam domāto speciālo katlu, var sasniegt krietni lielāku lietderības koeficientu, nekā kurinot ar kombinēto apkures katlu?
Paldies!
Atbild: Raitis Bērtiņš, valdes loceklisLabdien! Jā, vienam kurināmajam domāts katls būs efektīvāks, salīdzinot ar universālu katlu....
Guļbūvei, mainot jumta segumu no azbesta šīfera uz Eternit, ir doma bēniņos esošo siltinājumu (smiltis) raut nost un tā vietā izmantot kādu no beramajām vatēm. Vai šādā gadījumā svara samazinājums var atstāt kādu negatīvu ietekmi uz guļbūvi? Varbūt kaut kādu citu apsvērumu dēļ ir vērts tomēr atstāt smilšu kārtu bēniņos?
Paldies!
Atbild: Intars RozmansLabdien! Ja smilšu svars netraucē, ieteiktu atstāt un siltināt ar pūšamo kokšķiedru. Ja ir jautājumi, droši zvaniet 29611614....
Dzīvoklim 103. sērijas namā vienā istabas stūrī liels mitrums un ik pa laikam jānoslauka pelējuma pleķi no sienas. Māja nav renovēta, bet pavasarī namsaimnieks visai mājai ārpusē fasādei aizdarināja ciet šķirbas, kas bija radušās starp paneļiem un ķieģeļiem. Jautājums, vai drīkstu iekšā notīrīt to stūri kārtīgi ar pretsēnīšu līdzekli un tad uzlīmēt pa virsu spundētās kokšķiedras plāksnes, un pēc tam apmetumu pa virsu? Vai tas līdzēs un nebūs tā, ka zem plāksnes turpinās krāties mitrums no āra un veidoties pelējums? Varbūt ir kāds cits risinājums? Mitrums telpās ir ap 50% un ik pa laikam vēdinām telpas, kā arī pārējās istabās sienas sausas.
Paldies!
Atbild: Intars RozmansLabdien! Pelējums stūros rodas no tā, ka siena ir auksta un stūros gaisa cirkulācija ir mazāka, it sevišķi ja vēl mēbeles stēv priekšā. Mitrums uz sienas nerodas no āra mitruma, bet gan no tā, ko paši sadzīvojat telpās. 50% mitrums telpās ir ideālais mitrums, jo parasti komfortablai dzīvošanai saka, ka vajag no 40-60%. Jūsu aprakstītais siltināšanas veids būtu pat vispiemērotākais šajā situācijā. Ir jāizdara precīzi, ko Jūs aprakstiet. Plāksne būtu jāizvēlas ap 40mm biezumā. Pa ziemu šī plāksne spēj diezgan...
Guļbūvei vēlos mainīt veco šīferi uz "Eternit", atstājot vecās spāres. Latas plānotas 50x50 mm. Ņemot vērā, ka "Eternit" ir smagāks uz 1 m2 par veco šīferi, vai attālums starp spārēm 1 -1,20 m nebūs pa lielu?
Paldies!
Atbild: Arvo BiķernieksLabdien! Precīzus aprēķinus veic konstruktors, kurš aprēķina slodzes, ņemot vērā visus būtiskos parametrus (jumta slīpums, laukums, spāru laidums, valdošie vēji, dimensijas, utt.). Jebkura jumta konstrukcijai Latvijā ir jāiztur slodze ~200-250kg/m2 (konstrukcijai jāiztur gan slapjš sniegs, gan arī skursteņslauķis vai kāds montieris). Šobrīd, būvējot jaunu jumtu, spāres parasti tiek liktas ar soli 60 cm. Ja ir plānots siltināt ar lokšņu materiālu, solis tiek izvēlēts tā, lai izvēlētās loksnes...Atbild: Armands Liede, Dipl.Ing. Jumiķa amata meistars, valdes priekšsēdētājsLabdien! Vecajām ēkām šāds attālums starp spārēm ir normāls, un dažu kilogramu starpība neko neizsaka, jo sniega slodze ir krietni lielāka, kā arī pēdējos gados sniega slodze ir samazinājusies. Es labāk ieteiktu latas 60x40 vai 50 x70, jo šajā gadījumā nav problēma ar spāru noturību, bet ar latu izlieci....
Plānoju apšūt karkasa sienu ar rīģipsi, profilus skrūvējot pie distanceriem, lai kopējais siltumizolācijas slānis sanāktu 200 mm. No ārpuses - 25 mm kokšķiedras plāksne, karkass 150 mm, ekovate 200mm, profili, rīģipsis. Ir jautājums - vai ir jāizveido speciāli kabatas ekovatei, lai to sanāktu iepūst vajadzīgajā blīvumā? Jo tagad sanāk, ka viss sienas tilpums ir saplūdis kopā.
Otrs jautājums par mansarda slīpajiem griestiem - vai tur pie spārēm var skrūvēt distancerus, iekārt profilus, tad rīģipsi, un to visu arī aizpildīt ar ekovati? Arī tā pati doma par to tilpuma saplūšanu. Vēl gribētos zināt profilu un rīģipša izturību dēļ vates svara?
Kā būtu pareizāk darīt? Starp spārēm ir 600 mm, spāres 75x150, jumta slīpums 18°.
Paldies jau iepriekš!
Atbild: IntarsLabdien! Šeit ir ļoti daudz jautājumu un ieteikumu. Vieglāk būtu sazvanīties un izrunāt.
29611614...
Vienstāva koka stāvbūvē ir starpsiena, kas atdala apdzīvojamo telpu no telpas, kura netiek apdzīvota, jo tai ir cits īpašnieks. Ēka ir kopīpašums. Šī starpsiena ir nomainīta, jo vecie dēļi bija savu laiku nokalpojuši. Esošā konstrukcija ir koka brusu 70x145 karkass, kurš ir apšūts ar 15mm spundētu priedes saplāksni neapdzīvotās telpas pusē. Solis starp brusām karkasā ir 580mm.
Kā labāk nosiltināt, aizpildīt šo karkasu? Jo no neapdzīvotās telpas nāk aukstums. Starpsienas augstums ir 2700, garums 2600mm. Bija doma karkasu aizpildīt ar kokšķiedras vati "Steico flex" un pēc tam apšūt ar 15mm saplāksni, kuram pa virsu varētu montēt ģipškartona plāksnes. Īsti nav saprašanas, vai šādu "pīrāgu" drīkst veidot un vai būtu jālieto tvaika membrāna. Lūdzu, iesakiet kādu risinājumu!
Paldies!
Atbild: IntarsLabdien! Jūsu aprakstītais variants ar "Steico Flex" būtu pareizs. "Steico" paši saka, ka 15mm labas kvalitātes OSB vai saplāksnis kalpo priekš "Steico Flex" kā tvaika barjera. Saplāksnim šuves savā starpā un pa perimetru pieslēgums ir jānolīmē ar speciālu lentu....
