Labdien! Māja uzcelta no dzelzceļa gulšņiem, no ārpuses apšūta ar ķieģeļiem, no iekšpuses ar finieri. Karstā laikā ir jūtama gulšņu/piķa smaka. Vai ir iespējams no smakas tikt vaļā vai vismaz izolēt to ? Un ja var, tad kā?
Atbild: Juris Biršs, inženierzinātņu doktorsLabdien! Dzelzceļa gulšņi ir pamatīgi piesūcināti ar bitumenu un dažāda tipa sāļiem. Tā kā iekšpuse ir apstrādāta ar finieri, to var nokrāsot ar eļļas krāsu necaurlaidīgā kārtā. Ja ir iespēja noņemt finieri nost un atsegt gulšņu sienu, tad to vajadzētu apsmidzināt ar PVA līmi un veidot kārtiņu, kura nosedz un neļauj izdalīties smakai. Pēc tam var likt virsū vates kārtu, saplāksni un tad to nokrāsot ar ūdens necaurlaidīgu krāsu.
Labdien! Ko pievienot, jaucot cementu, lai cementa virsma būtu gludāka?
Atbild: Juris Biršs, inženierzinātņu doktorsLabdien! Var pievienot Vincents Polyline Vinmix, uz viena cementa maisiņu var pievienot puslitru šī līdzekļa. Var pievienot arī sauso pulveri BMP – viena paciņa paredzēta vienam cementa maisam. Tas veidos plastisku maisījumu, ko būs iespējams izveidot gludāku.
Labdien! Vai ir kādi normatīvi, betonējot silto grīdu, par cik augstāk ir ieteicams virs lentveida pamatiem betonēt grīdu?
Atbild: Juris Biršs, inženierzinātņu doktorsLabdien! Normatīvi tādi nav, bet ir nerakstīti likumi. Betonējot grīdu, tīrais grīdas līmenis ir pirmā sienas bloka nobeigumā var otrā bloka sākumā. Tas pieļauj savu 5 – 10 cm lielu zonu, kurā izveidot grīdu. Jo augstāk, jo labāk priekš grīdas un cilvēkiem.
Labdien! Pavasarī vēlos betonēt pirmajam stāvam grīdas. Vai šķembu bēršana un blietēšana ir obligāta? Varbūt to var aizvietot ar granti un to noblietēt, un ieklāt siltās grīdas?
Atbild: Juris Biršs, inženierzinātņu doktorsLabdien! Diemžēl tā nevar darīt. Šķembas nav vajadzīgas stingrākai pamatnei. To varētu pildīt arī grants, varbūt par labāk nekā šķembas, turklāt vieglāk būtu blīvēt. Tomēr, ir viena nelaime. Ūdens, nākot no grunts, pa kapilāriem virzās uz augšu un iet līdz grants virsējai malai. Ja uz grunts liks plēvi un tālāk siltumizolāciju, tad zem spiediena mitrums migrēs cauri savienojuma vietām, jo šāda plēve nav hidroizolācija. Lai droši atšķirtos no grunts mitruma un neļautu tam iekļūt grīdas konstrukcijā, jāveido...
Labdien! Ir redzēts, ka, jaucot betonu maisītājā, tam pievieno citrona "Fairy", un tad betons paliek plastiskāks. Ko Jūs par to sakāt?
Atbild: Juris Biršs, inženierzinātņu doktorsLabdien! Es absolūti piekrītu, jo jebkurš trauku mazgājamais līdzeklis ir putojošs, tādējādi tiek piesaistīts gaiss. Tas ir tas pats, ko dara pie javu plastificēšanas – pieliek ķīmiskus līdzekļus, kas piesaista gaisu. Ja vēlaties lietot Fairy, to nevar aizliegt, bet nevaru dot nekādas garantijas. To pašu efektu var iegūt pievienojot Vincents Polyline Vinmix, turklāt tas ir pārbaudīts un garantēts līdzeklis.
Labdien! Vai ir kādas beices, lai pārkrāsotu betona bruģi? Jo ir sanācis, ka iegādājoties bruģa partiju - gandrīz katra gabaliņa virsējā, tonētā virsma ir ar gaišiem pleķiem. Pleķi atgādina tādus kā izsāļojumus. Šie raibumi nav pazuduši arī pēc gada ekspluatācijas un praktizētā augstspiediena mazgāšana ir ar ļoti mazu efektu.
Atbild: Juris Biršs, inženierzinātņu doktorsLabdien! Diezgan īpatnējs gadījums. Vispirms vajadzētu pārliecināties, kas šie īsti ir par pleķiem. Samitriniet vienu bruģa akmeni un tad paņemiet to un gaišajiem pleķiem uzlieciet virsū Vincents Polyline VIP tīrītāju (atšķaidītu 1:5 ar ūdeni), tikai ļoti uzmanīgi - ar brillēm un gumijas cimdiem. Skābes iedarbības rezultātā parādīsies pūslīši un, ja tas ir izsālījuma efekts, tad pleķi pazudīs. Pēc tam gan bruģis ļoti kārtīgi jānomazgā ar ūdeni, jo šis tīrītājs var veidot kaut kādus sava veida pleķus. Ja nekas...
Labdien! Kāda atšķirība ir starp mīkstām kokšķiedras plāksnēm un OSB? Kādos gadījumos katru lieto?
Atbild: Juris Biršs, inženierzinātņu doktorsLabdien! Atšķirība ir ļoti liela. OSB ir pašnesošs, konstruktīvs materiāls, ko izmanto kā norobežojošo konstrukciju. Tas ir pietiekami blīvs un izturīgs. Mīkstās kokšķiedras plātnes ir tipisks pašnesošs siltumizolācijas materiāls. Tas nav konstruktīvs un to ir jānoklāj ar šo pašu OSB vai kādu citu konstruktīvāku materiālu. Mīkstās kokšķiedras plātnes ir mitruma caurlaidīgas, bet OSB ierobežo mitrumu un ļoti grūti to laiž cauri.
Labdien! Siltinot guļbaļķu māju no iekšpuses, skrūvēju profilus 50 mm, lieku ROCK WOOL vati 50 mm, un apdares dēlīšus. Jautājums: vai uz nesošās sienas vai arī starp vates un apdares dēlīšiem jāliek kaut kāda izolējoša plēve, tvaika plēve vai kaut kas tamlīdzīgs? Atbild: Juris Biršs, inženierzinātņu doktorsLabdien! Plēve ir jāliek. Ja siltina ēku no iekšpuses, tad siltajā, t.i., telpas pusē minerālajai vatei jāliek priekšā tvaika izolācija. Pēc profilu piepildīšanas ar minēto vati klāj virsū plēvi, tad atstāj nelielu atrāvienu 10 – 15 mm, un tad liek virsū apdares dēlīšus.
Labdien! Kā pareizāk un efektīvāk veidot un siltināt ārējās sienas koka karkasa mājai (māju vēl tikai būvēs, Vidzemes pusē)? Atbild: Juris Biršs, inženierzinātņu doktorsLabdien! Ja grib siltināt no ārpuses, tad nezinu neko labāku par akmens vati. Tā ir brīnišķīga priekš siltināšanas no ārpuses. To var apmest vai apšūt. Ja grib siltināt no iekšpuses, tad nezinu neko labāku par mīkstajām kokšķiedras plātnēm.
Labdien! Vēlamies celt koka karkasa māju. Arhitekts ir uzprojektējis karkasu ar kokšķiedru no iekšpuses un ārpuses. Ražotāji piedāvā to aizvietot no iekšpuses ar rīģipsi, no ārpuses ar akmens vati. Tas ievērojami samazina izmaksas. Gribētu jautāt profesora viedokli. Vai atmaksāsies ieguldīt tik lielu summu (jo materiālu cenu starpība sastāda vairāk nekā 10 000). Varbūt kokšķiedru likt tikai vienā pusē, un kurā tad labāk?
Atbild: Juris Biršs, inženierzinātņu doktorsLabdien! Kokšķiedru plāksnes var atļauties likt no iekšpuses, bet no ārpuses likt minerālo vati, piemēram, akmens vati vai stikla vati. Iekšpusē tomēr vajag elpojošu materiālu.
Labdien! Vēlos privātmājai nosiltināt priekšnamā jumtu-griestus, neliels slīpums. Jumta konstrukcija – spāres biezums 150 mm, latas 50x50 mm, skaidas un uz skaidām šīferis. Kāds būtu labākais risinājums, lai pēc iespējas mazāk pazeminātu griestus?
Atbild: Juris Biršs, inženierzinātņu doktorsLabdien! Spāres biezumu var saglabāt, bet visu nedrīkstēs pielikt pilnu ar siltumizolāciju materiālu - 130 mm gan noteikti varētu. Ja gribas kādu centimetru vairāk, tad būs jāpazemina griesti, un zem spārēm jāliek vēl vate klāt. Gaisam jānāk iekšā virs durvīm, kur būs jumta kastīte. Tālāk gaiss tiek šajā spraugā virs spāres beidzamajos divos trīs centimetros, ko atstājam brīvus, un, pieejot pie ēkas sienas, jāveido eja uz augšu un mazs jumtiņš, kur tas gaiss var iznākt laukā. Ja nebūs nekāda gaisa apmaiņa, tad...
Labdien! Mājas apkurē plānotas siltās ūdens grīdas un gribas lielus logus. Kādas ir ieteicamās attiecības logiem pret grīdām?
Atbild: Juris Biršs, inženierzinātņu doktorsLabdien! Attiecībai jābūt 1:5. Ja ir viena daļa logi, tad grīdai jābūt piecreiz lielākai. Ja sanāk mazāka attiecība, tad ārsienām vai grīdas siltinājumā, vai pārseguma siltinājumā jāuzliek spēcīgāks siltinājuma slānis.
Labdien! Kad un kur iegādāties flīzes lielu laukumu nosegšanai, ja svarīga ir zemāka cena?
Atbild: Andrejs Veslopolovs - tirdz.vadītājsLabdien ! Būsiet laipni gaidīti KERAMA MARAZZI salonā, Gunāra Astras ielā 1C ....
Sveiki!
Pastāstiet, lūdzu, vai ar putuplasta plāksnēm drīkst siltināt koka guļbūvi?
Paldies!
Ar cieņu, Jānis
Atbild: Arnis Kļaviņš, "Arhus", SIALabdien! Nekādā gadījumā. Labāk minerālvati.
Labdien! Par pagrīdes lāgu likšanas veidu. Padomju laika bloķenes dzīvoklis. Vietas augstumā pietiek lāgām tikai vienā virzienā. Panelis absolūtā nelīmenī. Lai izlīmeņotu lāgas, man iznāk likt zem tām palielas kaudzītes dažāda biezuma saplākšņa plāksnīšu (augstākajās vietās, savukārt, iznāk pat paēvelēt lāgu plānāku un apakšā tikai ielikt kādu mazu amortizējošu lenti).
Te nu ir dilemma, un nevaru izšķirties, kā labāk.
Pirmais variants. Ar garu dībeli cauri lāgai un līmeņojamajiem saplāksnīšiem visu stiprināt pie pārseguma paneļiem. (Vairāki paziņas ieteica pirmo variantu labāk nedarīt, jo grūti, turklāt skaņas, termiskās un mitruma staigāšanas ziņā utt. ziņā pat neesot labi visu tik stingi sajūgt kopā ar mājas konstrukciju.)
Otrais variants. Līmeņojamos saplāksnīšus sastiprināt ar lāgām (no apakšas uz augšu ar skrūvēm), un tad tā lai arī nosacīti brīvi uzliktas uz paneļa stāv. Pāri uzmanīgi uzlikt melnās grīdas plāksnes, tās pieskrūvēt, klāt grīdas segumu utt.
Vienā istabā izmēģināju otro variantu, it kā šobrīd pēc pāris dienām ir ok, tikai ir nemiers par to, vai pēc kāda laika tas nebeigsies ar to, kā bija pirms tam - 70-ajos gados liktās, nekur īsti nenostiprinātās lāgas ar būvgružu un pagaļu "līmeņošanu" visas izstaigājušas, aizgājušas no vietām, un viss šūpojas, čīkst un brakšķ...
Kā, Jūsuprāt, labāk likt lāgas?
Atbild: Arvo BiķernieksLabdien! Saviem spēkiem savā īpašumā Jūs varat izpildīties pēc sirds patikas un klapēt grīdas, neskatoties ne uz ko! Bet otrais variants neiet nekādos rāmjos. Nekas tur nestaigās, un lāgām jābūt nostiprinātām. Protams, ja neplānojat izbūvēt peldošās grīdas uz keramzīta slāņa. Pirmais variants arī var izrādīties sarežģīts un vietām pat neiespējams, jo paneļi ir ne vien dobti, kur vietām, iespējams, betona slānis ir vien pat nepilna centimetra biezumā, bet arī betona sastāvs, visticamāk, ir bēdīgs, un...
Vēlos daudzdzīvokļu mājas 2.stāva dzīvoklī ieklāt laminātu. Šobrīd ir melnā grīda - skaidu plates klājs uz koka lāgām. Šobrīd starp klāju un sienām ir ~1-3 cm atstarpe (kā nu tolaik veči piegriezuši).
Ļoti urda doma pirms klāt lamināta apakšklāju, aizlīmēt ar lenti šo šķirbu, jo zem melnās grīdas ir lērums būvgružu utt., kas veido daudz putekļu. Ir arī telpas, kurās esmu melnās grīdas konstrukciju pārtaisījis, novēršot brakšķēšanu, un būvgružus iztīrījis, taču tik un tā tā pagrīdes vide ir putekļaina, un tas saasina manas alerģijas.
Taču parasti literatūrā tiek uzsvērts, ka tādas piepaceltas pagrīdes ir jāvēdina (pa minētajām šķirbām un kaut kā caur grīdlīstēm).
Vai šī vēdināšana ir nepieciešama arī šādā dzīvoklī (kas nav tas pats, kas privātmājas pirmā stāva grīda ar vēdināmo pagrīdi vai tml.)?
Paldies un pateicos par atbildi jau iepriekš!
Atbild: Arvo Biķernieks, SIA AB Saimnieks valdes priekšsēdētājsLabdien! Par vēdināšanu nesatraucieties! Manuprāt, labākais blīvējošais materiāls būtu montāžas putas, kuras derēs gan 1, gan 3 cm atstarpei. Putas vajag iepūst, un pēc sacietēšanas lieko daļu virs grīdas līmeņa nogriezt (labāk ar asu tapešu nazi). Ja ir vēlēšanās, pēc tam var smērēt pa virsu hermētiķi, bet domāju, ka tā būs lieka izšķērdība. Putas var pirkt elastīgās, ja ir pamats domāt, ka grīdas varētu vietām šūpoties. Pēc pieredzes ieteiktu nepirkt putu balonus ar trubiņu, lieki izmetīsiet naudu, un iestrāde...
Labdien! Gribu atjaunot terases dēļu grīdas aizsargslāni. Terase būvēta no priedes koka dēļiem. Ar ko un kā to labāk izdarīt? Vai to var darīt šī brīža laika apstākļos, kad sniega īsti nav (dzīvoju Pierīgā), bet ir diezgan auksts, vai tomēr labāk gaidīt īstu pavasari un siltāku laiku? Paldies!
Atbild: Sandis Simsons, PATA KOKMATERIĀLI Dreiliņu veikala vadītājsLabdien! Ieteikums noteikti būtu sagaidīt siltāku laiku, lai dēļi pēc ziemas pažūst, jo šobrīd tajos ir pārāk liels mitruma % un attiecīgi zema aizsarglīdzekļu uzsūktspēja. Iestājoties sausākiem laikapstākļiem, rekomendējam apstrādāt priedes koka dēļus ar krāsu antiseptiķi, kas paredzēts āra darbiem, vai izvēlēties lineļļu....
Labdien! Veca grīda. Plati dēļi. Daudz naglu. Īsta vēsture. Grīda krāsota ar klasisko grīdas krāsu. Vēlēšanās atjaunot grīdu pirmatnējā izskatā. Slīpēt - mežonīgs darbs. Vai varat ieteikt kādu efektīvu metodi, kā dot grīdai jaunu elpu? Jā, grīda dilusi apmēram 100 gadus, tātad zaru vietas ir kā izciļņi. Koks – visticamāk skuju, priede vai egle, precīzi nezinu.
Atbild: Juris Biršs, inženierzinātņu doktorsLabdien! Godīgi sakot, nezinu nevienu citu metodi, kā tikai slīpēt, ciklēt un ievest grīdu plaknē. Un tad varbūt vēl cīnīties ar spraugām. Daudz vienkāršāk un efektīvāk (tiesa gan, zaudējot koka dabīgo tekstūru) būtu tomēr šo grīdu savest kārtībā ar moderniem līdzekļiem. Visas spraugas aizlīmē ar līmpapīru, visur, kur redzamas kustības, lieku reizi piestiprina klāt ar skrūvēm vai naglām, un tad šādu grīdu gruntē, izvēlas sauso, koka grīdai paredzēto izlīdzinošo sastāvu un pēc virsmas nogruntēšanas, ja...
Labdien! Dzīvoju paneļu daudzdzīvokļu mājā, 5.stāvā. Ārējai sienai pie griestiem ir pelējums. Sakiet, lūdzu, siena ir jāsiltina no iekšpuses vai ārpuses?
Atbild: Juris Biršs, inženierzinātņu doktorsLabdien! Vienu pašu ārējo sienu siltināšana neko nedos. Šajā gadījumā siltumizolācija ir nepietiekama ne tikai pie sienām, bet arī visam jumta segumam. Parasti šajās mājās nav šie bēniņu pārsegumi, bet ir izlīdzināti plakanie jumti ar nelielu slīpumu. Es ieteiktu siltināt no iekšpuses ne tikai ārsienas, bet arī pa perimetru riņķī ārsienām visu griestu klājumu vismaz metru no ārsienām uz iekšu. Vislabākais variants ir izmantot 2,5 – cm biezas mīkstās kokšķiedras plātnes, jo putupolistirols samazinātu...
Labdien! Man otrajā stāvā jāuzstellē dzelzs krāsniņa, kurai ir 4 kājas. Skurstenim apkārt ir iebetonēts, tur iet (virsū) divas no krāsniņas kājām. Divas kājas paliek uz koka grīdas. Varbūt piebetonēt klāt 5 cm biezumā ar dzelzs stieņiem un virsū flīzes?
Atbild: Juris Biršs, inženierzinātņu doktorsLabdien! Ja rodas problēmas ar krāsniņas kājām, tad šo betonu vienkārši noklāj ar biezu skārdu un kājas var nostiprināt, pieskrūvējot klāt pie šī materiāla.
Labdien! Pirmā stāva grīdā starp lagām ieklāta vate. Kā pareizi starp lagām virs vates ieklāt plēvi, vai vienkārši uzklāt, vai varbūt pielīmēt pie lagām un pa perimetru gar sienu?
Atbild: Juris Biršs, inženierzinātņu doktorsLabdien! Lagas piepilda ar keramzītu un tad virsū liek vates kārtu, nonākam līdz lagu augšējam līmenim, kuram jāsit virsū grīdas materiāls. Tā kā grunts būs vēsāka, lai vatē neveidotos kondensāts, to no augšpuses nosedz ar polietilēna plēvi (tvaika izolācija) un to loka gar lagu uz augšu no vienas lagas līdz otrai. Nekādā gadījumā nenosedz visu plakni ar šo tvaika izolāciju, jo tad koka lagas ātri sapūs. Plēvi var pieskavot, jo līmēt ir daudz sarežģītāk. Galvenais atstāt starp grīdas dēļiem un plēvi vismaz 1,5 – 2 cm...
Labdien! Ko darīt, ja ēkas iekšpusē pa pamatiem lien mitrums? Ar ko apstrādāt pamatus? Māja guļbūves, pirmais vainags aizstāts ar samūrētiem ķieģeļiem. Grīdām nepieciešams remonts, tāpēc vēlētos apstrādāt. Grīdās plānots likt šķembas, plēvi, putuplastu, OSB, zemklāju un laminātu.
Atbild: Juris Biršs, inženierzinātņu doktorsLabdien! Arī ārpusē vajadzētu atsegt pamatus vismaz līdz tai vietai, kur sākas pamatu pēda vai sakrauti akmeņi. Šai vietā no ārpuses jāpieslien 8mm telpiska ģeomembrāna ar pumpiņām pret sienu, un jāaizrok ciet. Tā tiktu nodrošināts tāds drenāžas process – vertikālā pamatu drenāža – no ārpuses. Paliktu jau ļoti sausi pamati. Tomēr, lai iekšpusē neveidotos kādas problēmas, no iekšpuses pieliek pie pamatiem klāt 2cm ekstrodētu putupolistirolu riņķī pa visu perimetru telpai tā, lai pārsegtu horizontālās...
Labdien! Sakiet, kā var cīnīties ar radona gāzi? Tā nākot no zemes laukā uz dzīvokļiem, arī betons netur, laiž cauri (gāze esot vēža izraisītājs), varbūt ir kāds materiāls, kurš to nelaiž cauri?
Atbild: Juris Biršs, inženierzinātņu doktorsLabdien! Radona gāze tiešām nāk no grunts, no granīta, no zemes pamata iežiem. Ir speciālas plēves, ko ieklāj vietās, kur paredzēta mājas hidroizolācija. Var klāt arī tvaika izolācijas plēvi un virs tās veidot 50 cm biezu kvarca smilšu slāni, kas aiztur radona gāzi. Šī gāze tiešām ir kancerogēna.
Labdien! Ir betonēts pagrabs ar liesu griestu lējumu. Ir izsalis. Birst. Sāk krist lejā pārseguma gabali. Vai ir kas tāds, ko var uzsmidzināt virsū no apakšas, lai iesūcas un nebirst? Vai dauzīt ar āmuru nost drūpošo un apmest no apakšas?
Atbild: Juris Biršs, inženierzinātņu doktorsLabdien! Ja birst nost jau gabali, ka krīt virsū cilvēkiem uz galvas, tad nelīdzēs nekāda uzsmidzināšana no apakšas. Tad ir jāskatās, kas ir apakšā, jo maz, ko par šo pagrabu zinām. Ja ir ļoti niecīgi mazie atbiruma gabaliņi, tad virsmu strukturē ar tifgruntīm un panāk to, ka nedrūp un nekrīt nelieli gabaliņi no betona. Bet, ja gabali ir pietiekami lieli un saplaisājuši, tad jāiejaucas mehāniski.
Labdien! Mājai skārda jumts, zem tā latojums un attiecīgās plēves. Jumtu nepieciešams siltināt, jo paredzēts mansards. Siltināšanai izmantošu akmens vati (Paroc Extra 100 mm), klājot starp sijām 2 kārtās – tādā veidā nodrošinot 20 cm biezu siltinājumu. Zem šī 20 cm siltinājuma domāju likt vēl 5 cm biezu akmens vates kārtu šķērsām pirmajai kārtai, starp latām, kuras uzsistas virs pirmās vates kārtas, un aiz tās riģipsi (mansarda griestus). Kādā veidā un kādu tvaika plēvi vai membrānu man būtu jāklāj? Vai to būtu jāklāj starp pēdējo 5 cm biezo vates kārtu, vai starp pirmo (20 cm) un otro (5 cm) vates kārtu? Vai ir atšķirība starp tvaika plēvi un tvaika membrānu?
Atbild: Juris Biršs, inženierzinātņu doktorsLabdien! Principā viss ir pareizi. Jāsaprot, ka, siltinot ar akmens vati, siltajā pusē obligāti jāliek virsū tvaika izolācijas plēve. Pareizākais gadījums ir tad, ja liek visas vates kārtas un tās nobeidzot nosedz ar plēvi. Aukstajā pusē, t.i., uz āru paliek koka konstrukcija un vate. Ir tvaika izolācija, tālāk seko atrāviens un ģipškartona plāksnes. 5cm vate virs plēves ir skandināvu metode, tāpēc jāsaprot, ka tā neiet iekšā aprēķinos – tā paņemta tikai tāpēc, lai neskanētu tukšums, jo mitrums, kas ir telpā,...
