Labdien! Dzīvojam 24 dzīvokļu paneļa tipa mājā, kas nodota ekspluatācijā 1979. gadā. Vēlamies māju pašu spēkiem nosiltināt. Vai var veikt siltināšanas darbus pa daļām, jo visai mājai nepietiek līdzekļu un aizņemties bankā nevēlamies. Ja to var darīt, tad sakiet, lūdzu, ar kādiem sarežģījumiem mums jārēķinās?
Atbild: Juris Biršs, inženierzinātņu doktorsLabdien! Siltināšanu var sākt ar bēniņu pārsegumu. Pirmie, kas izjutīs efektu, būs pēdējais stāvs, bet pārējie – mazāk. Var sākt ar pagraba pārseguma siltināšanu vai sienām, kas robežojas ar kāpņu telpām. Ēku var siltināt pa daļām, tomēr tad visiem jāsaprot, ka efekts nepienāks visiem vienlaicīgi, bet maksās visi vienādi. Šādām darbībām jāsaņem akcepts no Būvvaldes un jāsaņem būvatļauja.
Labdien! Kā pareizi izveidot griestus vecai koka ēkai? Visu kas bija – nojaucu nost, jo bija vietām stipri bojāts (mitrums, puve, grauzēji). Tagad starp pirmo un otro stāvu palika resnas 40x40 brusas. Vēlos, lai tās paliek redzamas no apakšas un starp tām pa vidu gribu piepildīt ar dekoratīviem skaistiem dēlīšiem. Kā jārīkojas uz augšu, virs dekora dēlīšiem? Kā pareizi iekārtot gaisa šķirkārtu, kā siltināt, - kas jāklāj zem dekoratīvajiem dēlīšiem, jo tie ir bez spundes un ir mazliet spraugas? Augšstāvs paredzēts apdzīvots.
Atbild: Juris Biršs, inženierzinātņu doktorsLabdien! Starpstāvu pārsegumā lieta ir ļoti vienkārša. Atstājam zināmu daļu no sijām redzamas un tālāk sit klāt latiņas, un tām ar šķīstošajām naglām, īstajām naglām vai skrūvēm tiks no apakšas pievienoti klāt dekoratīvie dēlīši. Tālāk uz šiem dēlīšiem un daļēji arī uz šīm pieguļošajām sijām varam ieklāt vienkāršu celtniecības papīru, pat vienkāršu avīžu papīru. Tātad, normālu, elpojošu papīru ar nolūku, lai kādi putekļi no siltumizolācijas materiāla nevarētu nonākt telpā. Tālāk uz šīs sagatavotās virsmas...
Labdien! Man ir jautājums par tvaika izolācijas plēvi. Vai, siltinot guļbūvi no ārpuses ar minerālvati, iekšpusē ir jāliek tvaika izolācija? Sienas biezums 16 cm.
Atbild: Juris Biršs, inženierzinātņu doktorsLabdien! Tas ir strīdus jautājums. Siltinot no ārpuses ar minerālvati, priekšā neliek nekādas plēves, turklāt vates kārta prasītos apmēram 25cm. Pēc tam liek virsū dekoratīvo. Uz ēkas esošās sienas neko lieku neliek. Arī sienas otrā pusē – telpas pusē – nekādas tvaika izolācijas plēves nav jāliek. Cits variants, ja sienai ir tikai rāmis, bet, ja siltajā pusē ir koka konstrukcija, un tās biezums ir vismaz 10cm, tad plēve iekšā nav jāliek.
Labdien! Ko darīt, ja, iekurinot krāsni, pa šīberi nāk laukā dūmi? Vilkme ir ļoti laba! Atbild: V.Untāls, krāšņu podnieksLabdien! Vajag vispirms, ja iespējams, ielaist tieši skurstenī uguni, dedzinot, piemēram, papīrus. Ja nevar, jāiekurina ar lielu liesmu bez dūmošanas.
Labdien! Man interesē, kā novērst kondensātu, kurš veidojas pagrabā. Pagrabā sienas ir no betona paneļu blokiem, sienas biezums ir 40cm, griesti ir no betona paneļiem ar cauriem vidiem un biezums ir apmēram 25cm. kondensāts veidojas uz griestiem pa ārējo perimetru līdz 15 cm no sienām. Pagraba laukums ir apmēram 72 m2. Kā novērst šo kondensātu un kā man siltināt pagarbu, ja vēlos šajā telpā izveidot viesistabu? Māja atrodas kalna galā un notekūdeņi tiek novadīti, un pagraba grīda ir melorēta, pagrabs tiek ventilēts, bet segumu neesmu izveidojis. Vai tas arī varētu būt faktors, kas veido kondensātu. Kā man rīkoties, kā pareizāk izveidot gridu, sienas un griestus, lai nebūtu lielu siltumzudumu un neveidotos kondensāts? Paldies jau iepriekš par sniegto informāciju!
Atbild: Andrejs Garders SIA RPRO valdes loceklisLabdien! Izklausās pēc nesiltinātiem pamatiem, aukstums pa paneli nāk mājā, un uz aukstā paneļa arī izkrīt kondensāts. Pie reizes arī siltums mūk no mājas pa šo mezglu.
Labdien! Kādu apakšklāju izvēlēties siltām grīdām zem lamināta? Vai zem apakšklāja vēl vajadzīga plēve?
Atbild: Juris Biršs, inženierzinātņu doktorsLabdien! Ja zem lamināta ir bieza (biezāka par 5cm) betona vai javas kārta, tad virspusē jāliek tvaika izolācijas materiāls. Tā varētu būt plēve, kas izturēs temperatūru, bet tā aizkavēs mitruma nodošanu no betona uz laminātu vasaras laikā. Ja šī kārta ir plāna par 5cm, tad uz betona virsmas var nelikt nekādu tvaika izolācijas slāni.
Labdien! Man interesi rādīja kādas firmas piedāvātais mājas celtniecības veids. Māja tiek būvēta no SIP paneļiem. Zinot, ka panelis sastāv no abām pusēm ar OSB un pa vidu putu polistirola, rodas jautājums, vai šādi veidotai sienai ir vispār jebkāda gaisa caurlaidība?
Atbild: Juris Biršs, inženierzinātņu doktorsLabdien! Viennozīmīgi uzreiz tā nevar pateikt. Latvijas būvnormatīvos rakstīts, ka pie zināma atmosfēras spiediena nepieciešams, lai 3m3 stundā laistu cauri gaisu, citādi mājā var noslāpt. Šādā mājā, bez šaubām, gaisa caurlaidība būs zem šiem 3m3. Āra aukstais gaiss kopā ar iekšas silto gaisu veidos kondensātu, kas izkritīs putu polistirola slānī. Tas nozīmē, ka āra sienas pēc kāda laika uzbriedīs un sāksies pelējuma procesi. Es šāda tipa būvi Latvijas klimatiskajos apstākļos neieteiktu. Man ir stipras...
Labdien! Esmu izjaucis pirmā stāva grīdu, atstājot tikai gulšņus pamatu līmenī un starp tiem ir smalka, sausa pludmales smilts līdz pat gulšņu augšai. Doma ir: gulšņiem pie sāniem salikt latiņas, uz tām putu polistirolu 30 mm gulšņu līmenī tieši uz smiltīm, tad ar šuves nobīdi vel 30 mm putu polistirolu, lai iet pāri pamatam un piekļaujas sienai, tad šķērsām gulšņiem retinātus biezus dēļus un uz tiem skaidu plati un laminātu. Vai tāds risinājums der? Vai jābūt ventilējamai spraugai zem dēļiem un kā tādu izveidot, ja sienas tiks nošūtas ar reģipsi, bet karkass balstīsies uz skaidu plates?
Atbild: Juris Biršs, inženierzinātņu doktorsLabdien! Šajā aprakstā jau ir nelielas neatbilstības. Nosacīti ir smalka smilts, jo, tiklīdz tiks izveidota grīda un sāksiet šajā ēkā dzīvot, pēc laika grunts, kas atrodas zem ēkas, kļūs siltāka un pilienveida ūdeņi virzīsies uz mājas pusi. Smiltis paliks mitras, un tad koka gulšņi sāks pūt. Putupolistirola kārtu var klāt uz metāla, betona vai kā cita, tikai ne uz koka gulšņiem. Ja tos grib saglabāt, tad jārada iespēja piekļūt gaisam. Gulšņi jāatrok un starp tiem veido keramzīta graudus vai atstāj tukšu gaisa...
Labdien! Mājas lievenis un terase ir noflīzēti ar akmens flīzēm, kuras paliek slidenas mitrā un sala laikā. Īpaši ziemā – kad ir uzsnidzis svaigs sniegs. Ko varat ieteikt, lai ar minimāliem izdevumiem flīzes padarītu mazāk slidenas?
Atbild: Juris Biršs, inženierzinātņu doktorsLabdien! Izvēle ir maza. Ja ir pulētas akmens flīzes, tad tās noteikti jāmaina. Ja tās nav pulētas, tad jāiet uz būvmateriālu veikalu un jāprasa lentes, kuras uz sezonu līmē diagonālā veidā pa šīm taciņām. Tās palielinās berzi un samazinās slīdamību.
Labdien! Ir plāns taisīt guļbūves mājai apkures sistēmu ar kamīnu un gaisa vadiem. Mājai starp grīdu un zemi ir 40 cm telpa, kura ir mitra. Vai es varu laist pāris siltumvadus zem grīdas, tādā veidā mēģinot žāvēt? Dēļu grīda uz brusām.
Atbild: Juris Biršs, inženierzinātņu doktorsLabdien! Šajos 40cm uzkrājas gan grunts, gan telpas mitrums. Šī lielā sprauga jāaizpilda, piemēram, ar ekovati vai keramzīta granulām, vai nedaudz ar šķembām ar minētajiem materiāliem. Starp grīdu un siltumizolācijas materiālu jāatstāj ne vairāk kā 20mm. Tie jāizvada pie sienas, lai mitrums gar grīdas līsti tiktu izvadīts telpā. Vadus var laist pa apakšējo grīdu, bet tikai tad, ja tā būs piepildīta, citādi tiks sildīts tukšums un mitrums, kas tiks piesaistīts vēl vairāk - vasaras laikā uz šīm caurulēm veidosies...
Labdien! Vēlos uzzināt jūsu viedokli šādā jautājumā – vai mājas pagrabā var ierīkot vannas istabu? Pagrabs atrodas zem virtuves, tam ir betona griesti, tur kādreiz stāvējuši kartupeļi. Mājas pamati ir ap pusmetru biezi. Vai vannas istabas nesāks pūdēt virtuves grīdu?
Atbild: Juris Biršs, inženierzinātņu doktorsLabdien! Ja neko nemainīs un ierīkos vannasistabu, tad viss mitrums padosies uz augšu un caur griestiem noteikti sapūdēs koka vai kāda cita organiska materiāla grīdu. Tāpēc līdz betonam jāatsedz virtuves grīda, uz betona jāliek virsū telpiska ģeomembrāna (8mm ruļļveida materiāls), un uz tā no jauna jāuzklāj grīdas segums. Starp betonu parādīsies gaisa spraugu, kuru pa virtuves grīdas līstēm izvadīs ārā virtuvē.
Labdien!
Koka, divu stāvu, daudzdzīvokļu mājā, otrā stāva īrnieki, nevienu neinformējot, izurbuši griestos caurumus un izvadījuši aukstajos, nevēdinājamos bēniņos virtuves, vannas istabas un tualetes ventilācijas trubas, radot bēniņos mitrumu. Vai ir kādi normatīvie akti šādiem gadījumiem, kas liktu radušos situāciju labot?
Paldies! Atbild: Aivars Mauriņš, būvprojekta vadītājsLabdien! Nav normatīvajos aktos noteikts, kas pieļautu izvadīt aukstajos bēniņos ventilācijas cauruļvadus, līdz ar to būtu pareizi izvadīt ventilācijas cauruļvadus virs jumta seguma.
Sveicināti!
Dzīvoju divstāvu privātmājā ar 196 kvm. Otrajā stāvā divas istabas netiek apdzīvotas. Vai šajās istabās vajag laist kādu minimālu siltumu vai nevajag laist vispār, kā tas atspoguļojas uz kopējo mājas siltuma efektivitāti? Kurā gadījumā iespējams ieekonomēt - netiek siltums vispār laists (istabas aukstas) vai istabās tiek turēti kādi padsmit grādi?
Atbild: Raitis Bēŗtiņš, valdes loceklisLabdien! Nepdzīvotajās istabās gaisa temperatūru nevajadzētu pazemināt zem +12 grādiem. Tā ir zemākā temperatūras robeža, kuru nodrošinot nepalielināsies siltuma patēriņš pārējās apsildāmajās istabās. Uzturot šos +12 grādus, Jūs ietaupāt energoresursus un nemainās komforts pārējās apsildāmajās istabās.
Labdien! Izvirzīti betona pamati. Ar kādu materiālu vislabāk pārklāt augšējo slīpo virsmu, lai mazinātu lietus ūdeņu iesūkšanos. Flīzes negribas likt.
Atbild: Juris Biršs, inženierzinātņu doktorsLabdien! Horizontālā hidroizolācija jāturpina līdz pašai ārējai malai, tad no javas veido slīpu kalniņu uz augšu. Horizontālā hidroizolācija iziet uz ārējo sienu, virspusē veido slīpu kalniņu un apšuj ar skārdu.
Labdien! Kādu apakšklāju izvēlēties zem lamināta, siltām grīdām? Vai ir nepieciešama plēve?
Atbild: Juris Biršs, inženierzinātņu doktorsLabdien! Apakšklāja pamatnozīme ir akustisko īpašību uzlabojums. Uz visiem grīdu pamatnes materiāliem liek virsū akustisko materiālu un tad veido virsū lamināta ieklājumu. Ja ir betona grīda, tad jāklāj virsū tvaika izolācijas materiāls, jo betons un klons var dot nelielu mitrumu, kas var kaitēt laminātam. Virspusē noklāj tvaika izolāciju (visprātīgāk – telpisku ģeomembrānu) un tad tikai laminātu. Ja tā ir betona grīda, tad var izmantot polietilēna plēvi, jo membrāna tomēr ir telpiska un pacels par 8mm uz...
Labdien! Kur var iegādāties Jura Birša grāmatu "Kļūdas būvniecībā un iespējamie risinājumi"?
Atbild: Juris Biršs, inženierzinātņu doktorsLabdien! Izdevniecības "Jumava" grāmatnīcās. Ja tur nav, tad vairs nav nekur, kā tikai bibliotēkā.
Labdien! Dzīvoklī notiek remonts. Gribu nosiltināt ārējās sienas ar kokšķiedru plāksnēm 25 mm biezumā. Vai drīkst skrūvēt uzreiz pie betona sienas?
Atbild: Juris Biršs, inženierzinātņu doktorsLabdien! Jā, drīkst. Ja ir ļoti mitras betona sienas, tad var gruntēt ar Vincents Polyline Latexgrunt grunti, vai var likt virsū tuvi savienotus (ne vairāk par 20cm) profilus un klāt virsū mīkstās kokšķiedru plāksnes. Ja betons nav izteikti mitrs, var klāt virsū un stiprināt ar skrūvēm vai līmēm.
Labdien! Grīdas veidošana. Noblietēta grunts, tad 10 cm noblietētas šķembas, tad putuplasts ar pusspundi. Cik nepieciešams un kāda biezuma un kāds - balts, zils, mīksts, ciets, putuplasts, ja būs siltā, ar ūdeni apsildāma grīda? Vai virs noblietētām šķembām drīkst izlīdzināt virsmu ar smilti, līdzīgi kā klājot bruģi? Ar blietēšanu nevar tik precīzi un līdzeni noblietēt, lai putuplastu precīzi ieklātu!
Atbild: Juris Biršs, inženierzinātņu doktorsLabdien! Noblietēta grunts, tad ieklāj vismaz 10cm biezu šķembu materiālu, ko blietē. Virsmu var izlīdzināt plānā (2 – 3cm) kārtiņā ar smiltīm. Tālāk liek virsū tvaika izolācijas plēvi, un tikai tad ielej betonu. Šajā gadījumā labāk veidot Eštrih betona grīdu, kas ir sausāka, drupena un nesatur rupjās šķembu frakcijas. Tās sastāvs līdzīgs javai, bet ir stiprāks.
Labdien! Ir doma papildināt siltumizolāciju vecai mājai, nosiltinot bēniņus, uz esošajiem materiāliem (skaidām, izdedžiem) uzklāt vati ruļļos divas kārtas 100 mm + 100 mm. Kādu vati labāk klāt akmens vati vai minerālvati? Vai ir kāda atšķirība starp Isover un Knauf minerālvatēm? Un kādai jābūt siltumvadītspējai?
Atbild: Juris Biršs, inženierzinātņu doktorsLabdien! Minerālvate pati par sevi sastāv no trīs veidu vatēm – akmens vati, stikla vati un izdedžu vati. To var likt virsū neierobežotā daudzumā – jo vairāk, jo labāk. Atšķirība starp Isover un Knauf vatēm ir, bet Jūsu gadījumā lietojamas abas vates. Vienīgi Knauf gadījumā būs ievērojami spēcīgāka akustiskā ziņā. Virsū plēves nedrīkst likt. Ruļļveida vati pa kārtām liek tā, lai aizklātu iepriekšējās kārtas šuves.
Labdien! Dzīvojam pēckara laikā būvētā koka mājā. Māja pirms trijiem gadiem siltināta ar akmens vati. Salikti plastikāta pakešu logi. Divās telpās logiem viss ir kārtībā, bet vienā telpā pie palodzes veidojās kondensāts. Apkurināma ar podiņu krāsnīm. Ko varētu darīt lai kondensāts neveidojās? Zinām, ka palīdz vecā "tēvu" metode - sāls.
Atbild: Juris Biršs, inženierzinātņu doktorsLabdien! Sāls metodi mūsdienās nevajadzētu izmantot. Vai nu šajā vienā istabā jāpārliek pa jaunu logs, jo logu rāmja blīvējums ir irdenāks un laiž cauri, veidojas aukstuma tilts, kas palīdz veidot kondensātu. Vislielākā iespējamība, ka tiešām pietrūkst ieplūdes gaiss. Šajā logā var ievietot ventilējošas restītes, kas praktiski nodrošina stabilu gaisa apmaiņas procesu loga zonā. Es ieteiktu loga blīvējumam izmantot kaļķūdenī mērcētas pakulas.
Labdien! Augusta mēnesī uzcēlām pirtiņu no baļķiem, roku darbs. Baļķi tika sagatavoti ziemā. Starp baļķiem liktas sūnas, uzklāts arī jums, jumta pārlaidums 50 cm. Lietus laikā sāka caur sūnām sūkties ūdens, no iekšpuses baļķi slapji. No ārpuses vēl nav novāktas stalažas. Kur varētu būt problēma?
Atbild: Juris Biršs, inženierzinātņu doktorsLabdien! Ar sūnām baļķus vairs nepako. Ir labs materiāls, uz akrila bāzes veidota pasta – Perma-chink. Ūdens netiks spraugās un uzlabosies ēkas siltumizolācijas īpašības. Ja baļķi slapji no iekšpuses arī bez lietus, tad jāskatās, kas ir ar jumta ventilāciju. Vai gaiss tiek pie dzegas iekšā un pie kores ārā. Ja tas netiek nodrošināts, tad baļķi svīst un veidojas pelējums utt....
Labdien! "Pīrāgs" no ārpuses: dekoratīvais apmetums, siltinājums 100 mm, daļa ēkas vecais gāzbetons 300 mm, daļa veca guļbūve 130 mm. Tad vertikāls koka karkass 20 mm, tad tādas, man nezināmas, tā kā presēta kartona loksnes ap 12 mm biezas, kuras gribu nošūt ar reģipsi. Vai reģipsi var skrūvēt tieši pie tām loksnēm vai labāk uz karkasa un vai nepieciešama tvaika izolācijas plēve.
Atbild: Juris Biršs, inženierzinātņu doktorsLabdien! Šo spraugu vajadzētu likvidēt – kartona loksni noņemt nost, spraugu piepūst un loksni atlikt atpakaļ. Kartona loksne pati par sevi ir stiegrojama ar plastmasas sietiņu un apmetama.
Labdien! Ir veca guļbūves māja, apšūta ar ķieģeļiem, starp koku un ķieģeli ir gaisa sprauga (apm. 5 - 7 cm), iekštelpās ir "cara laika" apmetums (mājai aptuveni 120 gadi). Tagad gribam remontēt iekštelpas. Kā labāk siltināt: iekštelpās likt vati un tad reģipsi vai (esmu dzirdējis), ka esot vate, ko piepūš no ārpuses. Ko iesakāt, kā pareizāk siltināt?
Atbild: Juris Biršs, inženierzinātņu doktorsLabdien! Ja izmanto minerālvates, tad to novieto uz sienas iekšpusē un noslēdz no iekšpuses ar tvaika izolācijas plēvi – polietilēna plēvi 0,2mm biezumā, lai neveidotos iespēja mitrumam iekļūt siltumizolācijas materiālā no telpu puses.
Labdien! Māja celta 70-ajos gados. 110 kvadrātmetru divstāvu māja, koka stāvbūve, kas apmūrēta ar ķieģeļiem, māja uzkalniņā. Pamati lentveida, kopējais augstums 70 cm.
Vai šādi drīkst siltināt seklus pamatus? Zilo putuplastu vertikāli 50 mm stiprināt pie pamatiem un tur, kur pamati beidzas (pie pamatu pēdas), horizontāli 50 mm putuplastu guldīt uz grunts. Sanāk kā lielais L burts, lai sals netiek pie pamatu izcilāšanas. Vai ir kādas alternatīvas? Atbild: Juris Biršs, inženierzinātņu doktorsLabdien! Gluži pareizi šādi nebūs. Vietā, kur beidzas virspamati, jābeidzas ar horizontālo hidroizolāciju. Atstāj vaļā ārpusē un noslēdz no iekšpuses. Siltinot šo cokola stāvu, sākot no horizontālās hidroizlācijas uz leju, vertikāli līdz gruntij, iedziļināmies nedaudz (10 – 15 cm) gruntī un nevajadzētu turpināt līdz pamatu pēdai. Citādi atstās viņu nosegtu, mitrums, kas nāk pamatos no otras puses iekšā, nespēs izgarot, tāpēc pamati paliks mitri. L veida daļa, kas ir horizontāla un vērsta uz ārpusi, tikai...
Labdien! Lauku māja, guļbūve, celta Ulmaņlaikos. Kaļķu apmetums sadrupis. Vēlos attīrīt sienas no vecā apmetuma un uzmest jaunu. Reģipsi nevēlos likt. Veikalos ir gatavs apmetums uz cementa bāzes, bet cements neļauj kokam elpot. Ko varat ieteikt?
Atbild: Juris Biršs, inženierzinātņu doktorsLabdien! Betons pietiekami elpo, bet tas varētu būt kā mitruma piesaistītājs. Var izvēlēties ģipša javu, kas labi pieķeras pie skaliņu stiegrojuma un labi saistās ar koku, turklāt tas ir pilnībā elpojošs materiāls.
